Šajā rakstiņā pievērsīsimies elektriskās ģitāras skaņas noņēmējiem. Tie ir elektrisko ģitāru pati svarīgākā detaļa, bet kas tad īsti ir skaņas noņēmējs un ko tas dara? Skaņas noņēmējs ir ierīce, kas uztver mehāniskas vibrācijas (vibrējošas stīgas, kad tās tiek spēlētas) un pārvērš šīs vibrācijas elektriskā signālā, kas tālāk ceļo uz ģitāras pastiprinātāju. Pastiprinātājs tad dara savu darbu – to pastiprina un atskaņo caur skaļruni. Skaņas noņēmējs nebūt nav sarežģīta ierīce. Būtībā tā ir spole, kurai kodola vietā ir magnēts, kuram dažus tūkstošus reižu ir aptīta apkārt vara stieple. Skaņas noņēmēji visbiežāk ir iestiprināti ģitāras korpusā zem stīgām, taču tie var būt novietoti arī citur, piemēram piestiprināti pie tiltiņa, grifa vai skrāpjsarga. Galvenais ir tas, lai magnēts būtu pietiekami tuvu stīgām. Stīgas tiek magnetizētas un brīdī, kad tās tiek spēlētas, tās pašas ir kā kustīgi magnēti, kuri liek caur spoli plūstošajai strāvai  būt mainīgai. Šis signāls tad tiek virzīts uz pastiprinātāju caur vadu. Tik vienkārši tad arī darbojas ģitāras skaņas noņēmējs.

Single coil skaņas noņēmēji

   Lai gan visi skaņas noņēmēji darbojas ļoti līdzīgi, tie visi tomēr nav pilnīgi vienādi. Apskatīsim populārākos skaņas noņēmēju veidus – single coil, P-90, aktīvos skaņas noņēmējus, kā arī humbucker. Sāksim ar single coil skaņas noņēmējiem, jo ar šo skaņas noņēmēju veidu arī aizsākās elektrisko ģitāru ēra. Nosaukums ”single coil” tulkojumā no angļu valodas nozīmē ”viena spole”, nosaukums, tātad, raksturo šī tipa skaņas noņēmēja uzbūvi. Par to, kā radās pirmās elektriskās ģitāras, var plašāk izlasīt mūsu rakstiņā par pirmajām elektriskajām ģitārām. Īsumā – 1931. gadā Džordžs Boučhemps (George Beauchamp) un Ādolfs Rikenbakers (Adolph Rickenbacker) eksperimentējot radīja skaņas noņēmējus, kas tika iebūvēti viņu  pirmajās elektriskajās havajiešu ģitārās – A-22 un A-25. Pēc tam 1944. gadā Leo Fenderam radās ideja, ka single coil noņēmējam nevajadzetu būt tik lielam un viņš radīja savu modeli, kuru iebūvēja savā Broadcaster ģitārā. Tā arī radās pirmie single coil noņēmēji, kādus mēs tos redzam šodien.  Single coil skaņas noņēmējus ir izmantojuši ļoti daudzi pasaulslaveni ģitāristi, par kuriem esam rakstījuši agrāk, piemēram, Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix), Džefs Beks (Jeff Beck), Deivids Gilmors (David Gilmour) un Ēriks Kleptons (Eric Clapton).

Džimijs Hendrikss dziesmu Hey Joe izpilda uz ģitāras ar single coil skaņas noņēmējiem

P-90  skaņas noņēmēji

     Viens no Single coil skaņas noņēmēju veidiem ir P-90 skaņas noņēmēji. Tie tika prezentēti 1946. gadā, kad Gibson  kompānija atsāka savu darbību pēc 2. Pasaules kara. Nosaukums P-90 sākotnēji bija PU-90. (Pickup 90). Cilvēki vēl līdz šim brīdim mēdz dsikutēt, ko šajā nosaukumā nozīmē skaitlis 90. Viena versija ir, ka šie skaņas noņēmēji sākotnēji ir maksājuši 90 dolārus, taču šī versija nav ļoti ticama, jo P-90 skaņas noņēmēji sākotnēji bija lētāki. Ticamāka vesija par nosaukumu ir tā, ka skaitlis 90 apzīmē skaņas noņēmēja pretestību – 9000 omus. Šie P-90 skaņas noņēmēji sākotnēji bija Gibson ES-150 ģitārās, bet pēc tam kļuva par standartu ģitārās, ko ražoja Gibson līdz brīdim, kad parādījās Humbucker skaņas noņēmēji.  Būtībā var teikt, ka P-90 skaņas noņēmēji ir tāda kā Gibson versija single coil skaņas noņēmējam. Bieži vien Fender Jazzmaster  ģitāras skaņu noņēmēji tiek uzskatīti par P-90, taču tie patiesībā ir single coil skaņas noņēmēji un P-90 skaņas noņēmējiem  līdzinās tikai vizuāli. Ģitāras, kurās P-90 skaņas noņēmējus var sastapt arī mūsdienās, ir Gibson SG, Gibson Les Paul,  Ernie Ball Axis sērijas ģitāras un Epiphone Casino. P-90 skaņu noņēmējus ir lietojuši tādi slaveni ģitāristi kā Nīls Jangs (Neil Young), Tonijs Aiomi (Tony Iommi), Karloss Santana (Carlos Santana) un daudzi citi.

Santana dziesmu Evil Ways uz ģitāras ar P-90 skaņas noņēmējiem

Aktīvie skaņas noņēmēji

     Skaņas noņēmēji var būt pasīvi vai aktīvi. Tas, kā darbojas pasīvie skaņas noņēmēji, tika apskatīts raksta sākumā. Aktīvo skaņas noņēmēju princips un uzbūve ir ļoti līdzīga – galvenā atšķirība ir tā, ka tiem tiek pievadīta papildu enerģija, tāpēc aktīvie skaņas noņēmēji rada spēcīgāku signālu, nekā pasīvie skaņas noņēmēji. Šī enerģija ļauj aktīvajos skaņas noņēmējos iebūvēt skaņas filtrus, ekvalaizeru un citas ierīces, kas ļauj mainīt skaņu. Enerģijas avots aktīvajiem  skaņas noņēmējiem parasti ir viena vai divas 9 voltu baterijas. To toni daudz mazak ietekmē vada garums, kas savieno ģitāru ar pastiprinātāju. Kā aktīvo skaņas noņēmēju mīnusi ir minams tas, ka tie ir dārgāki, kā arī tiem vajadzīgas baterijas,  lai darbotos. Šos skaņu noņēmējus izmanto ģitāristi, kas spēlē smagāku mūziku, piemēram, Miks Tomsons (Mick Thomson) no Slipknot, Džeimss Hetfīlds (James Hetfield) no Metallica un Deivs Masteins (Dave Mustaine) no Megadeth.

Miks Tomsons spēlē ar aktīvajiem skaņas noņēmējiem

Humbucker skaņas noņēmēji

     1957. gadā līdz tam populāros gibson P-90 skaņas noņēmējus nomainīja Humbucker skaņas noņēmēji, kuri sākotnēji bija nosaukti par PAF, kas kas ir saīsinājums no “patent applied for”. Nosaukums “humbucker” raksturo to, ka šie skaņas noņēmēji nerada dūkoņu brīdī, kad ģitāra netiek spēlēta. Single coil skaņas noņēmējiem šāda dūkoņa bija dzirdama. Šajos skaņas noņēmējos ir divas spoles, nevis viena, kā visur iepriekš. Šāda sistēma nodrošina lielāku izejas jaudu un samazina dūkoņu, kas rodas, ģitāru pieslēdzot pie pastiprinātāja, taču humbucker skaņas noņēmēji tik labi nespēj uztvert pašas augstākās skaņas. Šis tā laika jaunums nu kļuva par populārāko skaņas noņēmēju, kuru izmantot, ražojot Gibson ģitāras, līdz ar ko P-90 skaņas noņēmēji zaudēja savu popularitāti un sāka tikt izmantoti lētākajās Gibson ģitārās. Arī humbucker tipa skaņas noņēmējus izmanto daudzi ļoti populāri ģitāristi, piemēram, Džimijs Peidžs (Jimmy Page), Slešs (Slash), Džo Satriani (Joe Satriani) un Džons Petruči (John Petrucci).

Slešs visbiežāk izmanto Les Paul ģitāras ar Humbucker skaņas noņēmējiem

Atšķirības starp skaņu noņēmējiem

     Varētu rasties loģisks jautājums – kuri skaņu noņēmēji tad ir paši labākie? Kurus izvēlēties? Atbilde uz šiem jautājumiem varētu skanēt šādi – paši labākie skaņas noņēmēji ir tie, kuri tev pašam patīk vislabāk. To izvēle arī ir ļoti atkarīga no mūzikas stila, kāds tiek spēlēts. Single coil skaņas noņēmējiem piemīt smalkāks un augstāks skanējums, nekā humbucker skaņas noņēmējiem. Humbucker skaņas noņēmējiem, ir biezāka skaņa un rezonanse. P-90 skaņas noņēmēji skaņas ziņā ir kaut kur pa vidu – tiem ir spožāks un plānāks skanējums, nekā humbucker skaņas noņēmējiem, taču ar tiem nevar iegūt skaidrās un sparīgās augstās frekvences, kā ar single coil skaņas noņēmējiem. Nav tādu stingru noteikumu, kuri paredzētu, kuri skaņas noņēmēji jāizmanto kādā mūzikas stilā, taču konkrēti skaņu noņēmēji tomēr ir piemēroti konkrētiem mūzikas stiliem vairāk, nekā citi. Piemēram, ar single coil skaņu noņēmējiem visbiežāk spēlē vieglu roku un blūzu. Single coil skaņas noņēmējs Tiltiņa pozīcijā un overdrive efekts rada ļoti labu blūza toni. Single coil skaņu noņēmēji, kuri ir Telecaster ģitārās. Telecaster single-coil skaņas noņēmēju skanējums ir vairak piemērots kantrīmūzikai. P-90 skaņas noņēmēji ir “karstāki”, nekā single coil noņēmēji. Ar tiem var spēlēt dažādus mūzikas stilus. Tos izmanto grupa Green Day savā pankroka mūzikā, taču arī daudzi blūza ģitāristi lieto P-90 skaņas noņēmējus. Ar aktīvajiem skaņas noņēmējiem visbiežāk spēlē metālu, taču ne vienmēr. Grupas Toto ģitārists Stīvs Lukaters (Steve Lukather) izmanto aktīvos skaņu noņēmējus, taču viņš spēlē roku, džezu un blūzu. Daudzi uzskata, ka Aktīvie skaņas noņēmēji izklausās pārāk sterili, taču tas tiešām ir gaumes jautājums. Humbucker skaņas noņēmēji ir piemēroti teju vai jebkuram mūzikas stilam. Tos Izmanto BB Kings savā blūzā, kā arī Džons Petruči (John Petrucci) savā metālā, tātad, viss no blūza līdz metālam ir pa spēkam humbucker skaņas noņēmējiem. Daudzās mūsdienu ģitārās ir apvienoti abi skaņu noņēmēju tipi, lai ar ģitāru varētu iegūt lielāku skaņas dažādību. Dažiem humbucker skaņas noņēmējiem pat ir pārslēdzējs, lai ar to varētu iegūt single-coil noņēmējam raksturīgu skaņu. Tā tas ir, piemēram, Epiphone Les Paul Standard Pro modelī. Jāpiemin arī tas, ka single coil un P-90 skaņas noņēmēji mēdz radīt fona troksni – tādu kā dūkoņu. Humbucker skaņas noņēmējiem šī dūkoņa nav raksturīga. Tas parādās arī pašā nosaukumā – to hum angļu valodā nozīmē dūkt. Vienā ģitārā var būt iebūvēti gan single coil, gan humbucker skaņu noņēmēji. Fender Stratocaster ģitārās parasti ir trīs single coil skaņu noņēmēji (SSS). Gibson Les Paul ģitārās parasti ir divi humbucker skaņu noņēmēji (HH), taču Ibanez ģitārās mēdz būt dažādu skaņas noņēmēju kombinācija. Izplatīta ir HSH, tātad divi humbucker noņēmēji ar single coil noņēmēju pa vidu. Skaņas noņēmējus būtībā ir iespējams kombinēt visdažādākajos veidos – SSS, HSS, HSH, SSH, HH, HS, SH, un tā tālāk.  Katram skaņas noņēmēja tipam ir savs raksturīgais izmērs. Vismazākie ir single coil skaņu noņēmēji. Tie ir Apmēram 6,5 cm gari un apmēram pusotru centimetru plati. P-90 skaņas noņēmēji ir lielāki – apmēram 8,5 cm gari un 3,5 cm plati. Vislielākie ir Humbucker skaņas noņēmēji – Apmēram 6,5 cm gari, bet jau 3,5 cm plati. Aktīvo skaņas noņēmēju izmēri ir ļoti līdzīgi pasīvo skaņas noņēmēju izmēriem. Katram ģitāristam vajadzētu izmēģināt ģitāras ar dažādiem skaņas noņēmējiem, lai saprastu, kurš tonis tad īsti vislabāk patīk. Ar kādiem skaņas noņēmējiem spēlē tu?

Iesakām izlasīt arī mūsu rakstu par ģitāru tipiem.